Tālmācība

Kas ir tālmācība.

Tālmācība ir mācību forma, kas ļauj Tev pašam būt par savas dzīves noteicēju. Ja esi nolēmis iegūt augstāko izglītību, tagad tas izdarāms pavisam ērti – tālmācība ļauj Tev pašam veidot savu mācību grafiku, apvienojot mācības ar darbu vai ģimenes dzīvi. Tālmācība ir progresīva studiju forma, ko izvēlas aizņemti cilvēki, lai taupītu laiku, apgūtu jaunu profesiju un celtu savu konkurētspēju darba devēja acīs.

Vai tālmācība ir piemērota Tev? Izvēloties tālmācību, Tev jābūt motivētam un atbildīgam - gatavam rūpīgai studiju kursu apguvei. Apzinies savas esošās zināšanas, spējas, intereses, vēlmes un vajadzības un sagatavojies patstāvīgam mācīšanās procesam. Tālmācībā Tu būsi autonoms studējošais (Autonomous learner -angl.) un no Tevis tiks sagaidīta aktīva līdzdalība studiju procesā. Ja Tu apzinies savu mācīšanās stilu, Tev piemīt aktīva pieeja mācību uzdevumiem, Tu spēj uzņemties atbildību par savu mācību mērķu sasniegšanu un proti pamatot savus spriedumus, tālmācība ir domāta Tev!

Tālmācība Latvijā. Pasaulē tālmācības priekšrocības izmanto jau gadsimtiem ilgi, bet pēdējā laikā tās novērtē arī studenti Latvijā, kā arī ārzemēs strādājošie latvieši. Latvijā tālmācība aktualizējusies 20.gs. 90.gados. Tradicionāli par tālmācību tiek uzskatīta izglītības ieguves forma, kuras pamatā ir patstāvīgas studijas bez tieša un nepārtraukta kontakta ar mācību spēku. Saskaņā ar LR Izglītības likumu tālmācība definēta kā neklātienes izglītības paveids.

Biznesa vadības koledžas tālmācības studiju procesā izmantotais modelis ir zinātniski pamatots, un tā lietderība un aktualitāte pierādīta koledžas direktores Inetas Kristovskas doktora disertācijā „Tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldība pieaugušo kompetenču pilnveidošanās procesā”.

Kā izveidojās tālmācība? Pasaulē tālmācība sāka attīstīties 19.gs. beigās, tomēr cilvēki savu brīvo laiku papildu zināšanu ieguvei izmantoja jau daudz agrāk. Tālmācības pirmsākumi meklējami 1728.gadā, par ko liecina materiāls, kas publicēts avīzē “Boston Gazette” 1728. gada 20.martā: skolotājs Kalebs Filips (Caleb Philip) piedāvā iespēju apgūt zināšanas, studiju materiālus regulāri (vienreiz nedēļā) nosūtot pa pastu. Pēc simt gadiem (1833) līdzīga rakstura sludinājumi parādās arī zviedru avīzē “Lunds Nekoblad”.

1840.gadā tālmācību sāka izmantot arī Anglijā. Galvenie nopelni te ir Īzakam Pitmenam (Isaack Pitman): viņa studenti tulkoja Bībeles fragmentus un pa pastu sūtīja tos koriģēšanai. Šī metode tika kombinēta ar svēto rakstu klātienes studijām, vēlāk tika sagatavoti arī speciāli uzdevumi. Jaunā studiju forma kļuva par pamatu un aizsākumu Īzaka Pitmena Neklātienes (Correspondence) koledžas izveidošanai.

No angļiem tālmācības tradīcijas pārņēma vācieši: 1856.gadā francūzis Šarls Tusēns (Charles Toussaint) un vācietis Gustavs Langenšeids (Gustav Langenscheidt) Berlīnē izveidoja neklātienes skolu, kurā bija iespējams apgūt valodas.

Amerikā tālmācības sistēmas pamatlicēja bija Anna Eliota Tiknora (Anna Eliot Ticknor), kas izveidoja un no 1873. līdz 1897.gadam vadīja t.s. ”mājmācības“ skolu (“Boston-based Society to Encourage Study at Home”). Studiju pamatā bija vēstuļu apmaiņa starp skolēniem un skolotāju, kā arī īpaši izstrādāti testi. Aptuveni tai pašā laikā (1882) tālmācība veidojās arī Japānā. Un nu tālmācība pieejama arī ikvienam no mums!